|
|
|
|
|
|
|
| | Iepazīt | | Ievietojis: bariss | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ar delnu loga rūti pūlos notīrīt,
Lai saskatītu zūdam lapu pēdējo,
Kas lēnām ieslīd vēja skāvienos
Un nesaprot, kas noticis ar to.
Lai šajā vakarā viss liekas mulsinošs,
Bet nejūtu vairs satraukumu it nemaz,
Pat gatavs haosam es lidot līdz -
Tik viegli prāta šaubas gaisušas.
Un šajā nopoetizētā viesulī,
Šai neprognozējamā dabas stihijā
Es iegrimstu ar savu skatienu
Kā dzejas rindās, raiti rakstītās.
Un izlīst zvaigznes, tā kā tējas šļakatas
No krūzītes – no apgāztajām debesīm...
Ir tikumības likums spēkā vēl,
Kā Kantam, gribas ticēt liktenim!
Es veru aizkaru, pie galda atgriežos,
Pie papīriem, kas rādās sakustējušies
Kā tauriņi, ko mīl uz naglām durt
Kaut-kāds tur pačākstējis zinātnieks...
Bez retušas un meliem sevi iepazīt!
Bet tā, lai kaut kam nenoticu vairs,
Kā zinu to - aiz loga melnē nakts,
Ka dzīvajam ir nepieciešams gaiss...
Aiz pašas būtības vien gribas aizāķēt,
Lai pacelt to no esamības dziļumiem,
Un sekot tai, lai kaut vai moku rats,
No Dieva neatsakoties un likumiem. (22.02.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|