|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Un tad es nobijos | Autors - Zane Henčele
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzīvoju kā sauli mutē ielējusi,
Darīju kā jutu pēc sirds prāta,
Nevienu nemānījusi,
Biju es kā es- atklāta.
Tu nāci pamazām, pamazītēm,
Tā it kā staigāji blakām,
Es arī turpat staigāju -kurpītēm,
Smaida pilnu seju un mīmikām.
Tad notika sprādziens,
Es ļāvos, pakļāvos un baudīju.
Krāsas bija košas un es tajās.
Katra diena kā dāvana.
Un tad es nobijos un sapratu,
Ka notiek kas nopietns, ne krāsas vien
Apstājos un sastingu.
Kur lai nu lien?
Sevi pazaudēju, Tevi neatradu,
Tukša biju kā gaiss,
Kaut gaiss pat ir pilnāks,
Jo no debesīm nāk.
Slēpos un bēgu,
Gulēju un ēdu.
Neaptvēru,
Cik liela dāvana bijusi man!
Beidzās mans krāsu stāsts,
Sākās īsts dzīves stāsts.
(12.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1337
Kopā:7559957
|
| |
| |
|
Autori
