|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mātei | Autors - Inta Priede
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šo dzejoli es sarakstīju 2009.gada 8.maijā pirms Mātes dienas un veltīju savai mammai.
Ar vaidu pēdējo Tu dzīvību man devi
Kad kliedzu es- Tev bira prieka asaras,
Kas sasasēja no brīža šī uz mūžu
kā pērles mūs daudz skaistās, jaukās vasarās.
Nu sudrabs Tavos matos
un muguru Tev dzīves smagums liec.
Zied ievas, ābeļziedi veras
un stāvi Tu zem vecās ābeles,
bet skatoties pa logu lūdzu es,
lai ābeļziedi birst pār Tevi,
par to, ka DZĪVĪBU MAN DEVI!
(10.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
