|
|
|
|
|
|
|
| | Mātei | Ievietojis: priede | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šo dzejoli es sarakstīju 2009.gada 8.maijā pirms Mātes dienas un veltīju savai mammai.
Ar vaidu pēdējo Tu dzīvību man devi
Kad kliedzu es- Tev bira prieka asaras,
Kas sasasēja no brīža šī uz mūžu
kā pērles mūs daudz skaistās, jaukās vasarās.
Nu sudrabs Tavos matos
un muguru Tev dzīves smagums liec.
Zied ievas, ābeļziedi veras
un stāvi Tu zem vecās ābeles,
bet skatoties pa logu lūdzu es,
lai ābeļziedi birst pār Tevi,
par to, ka DZĪVĪBU MAN DEVI! (10.02.2010) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1189
Kopā:6107521
|
|
|
|