|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dur! | Ievietojis: Alice_In_Wonderland |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nāc un sadiedz manu sirdi
Vai tu jūti? Vai tu dzirdi?
Plīsums liels kā kamols. Pulsē!
TIkai manas domas klusē.
Pa spraugām dzīvība tek laukā,
Ieplūst sudrabotā traukā..
Glabā to pie sirds ne rokā.
Caurums liels jau kļuvis, jūti?
Vai tad ir tik ļoti grūti
Iedrurt sirdī adatu ar diegu
sašūt kopā sirdi - nepavisam vieglu.
Dur! Es izturēšu,
vēlāk sirdi sadziedēšu.
Rēta paliks, to es zinu
Neteiktu, ka tikai minu.
Paliks. Sāpēs. Neizgaisīs.
Neko daudz jau neatgriezīs.
(08.02.2010) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1331
Kopā:7493538
|
| |
| |
|
Autori
