|
|
|
|
|
|
|
| | Vai tiešām | | Ievietojis: bariss | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vai tiešām, māte Marija,
tas tikai loga rāmis skrapšķ,
un tikai stikli griežoties
no sāpēm saspringuši čirkst?
Ja tas nav dārzs –
ļauj aizmirsties,
tur, iedomātā klusumā...
Ja tas nav dārzs,
ja rāmis čīkst,
no tā, ka tumšāk jau vairs nemēdz būt,
ja šis nav īstais -
saudzējamais dārzs,
kur izsalkuši bērneļi zem ābelēm,
un auglis iekostais
tiem blakus
aizmirsts mētājas,
nav gaismas,
tikai elpa tumšāka
un drošāka par zālēm,
kuras sola nakts...
Es tiešām nezinu,
kas nācis pāri mums,
vai tā ir atmoda -
vai mūžīgs pagrimums... (06.02.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|