|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vai tiešām | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai tiešām, māte Marija,
tas tikai loga rāmis skrapšķ,
un tikai stikli griežoties
no sāpēm saspringuši čirkst?
Ja tas nav dārzs –
ļauj aizmirsties,
tur, iedomātā klusumā...
Ja tas nav dārzs,
ja rāmis čīkst,
no tā, ka tumšāk jau vairs nemēdz būt,
ja šis nav īstais -
saudzējamais dārzs,
kur izsalkuši bērneļi zem ābelēm,
un auglis iekostais
tiem blakus
aizmirsts mētājas,
nav gaismas,
tikai elpa tumšāka
un drošāka par zālēm,
kuras sola nakts...
Es tiešām nezinu,
kas nācis pāri mums,
vai tā ir atmoda -
vai mūžīgs pagrimums...
(06.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1815
Kopā:7483388
|
| |
| |
|
Autori
