|
|
|
|
|
|
|
| | for goldy | | Ievietojis: Closing_Time | Komentāri (12) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ak, būtne jaukā,
Ne velti sirdij manai šķita,
Jau kopš mirkļa tā,
Kad Tevi pamanīju,
Ka kāda stīga Tevī mīt,
Kas manai sirdij skanēt liktu
Skaņu dzidrāku ,
Kā avots skan.
Man atliek vien,
Kā cerēt tik uz rītu,
Vai kādu citu rītu,
Kā būs tas zvaigznēs lemts,
Ka tomēr ļauts man satikt Tevi būs,
Un skropstas Tavas noskūpstīt,
Tās skropstas, kas ik rītu
Liek man laimes trīsās
Sirdi savu sajust pakrūtē,
Kad redzu tās,
Kad virtuālā vidē šajā ielūkojos es.
To sirdi, kura mieru radīs tikai tad,
Kad stīga tā,
Kas Tevī mīt,
Ļaus skūpstiem maniem,
Vakarkrēslā sevi izzvanīt. (29.01.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|