|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ir silti ap sirdi | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Stingusi pasaule, rimusies jūra,
Ziemā it visā dzimst aukstuma balss,
Un pat tie, kas uguni kūra,
Atzīst, ka viņiem līdz dvēselei salst.
Ledus pie papēžiem piesalis balts,
Sarma uz kokiem jau kritusi sen,
Tomēr, kaut ledainā segā viss kalts,
Mani kas silda, uz priekšu vēl dzen.
Vai tad nu tiešām man vienīgai silti,
Kas gan ir tas, kas sildīt tā var?
Apstājos, paveros apkārt uz mirkli,
Jūtu, jau atkal tas siltums te skar.
Ataust man skaidrība, ieraugu tevi,
Sirdī līst siltums, tā trakoti dauzās,
Nesalstu vairāk, man siltumu devi,
Silda tavs skatiens, kas acīs man raugās. (19.01.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1842
Kopā:7162025
|
| |
| |
|