|
|
|
|
|
|
|
| | atzīstos | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu jautā,
Kam Tavās acīs,
Tik bieži lūkojos.
Es Tevīm maigi
Pieglaužos,
Un čukstus,
Lepni atzīstos,
Es pasauli jau sen
Tavām acīm skatu.
Un tagad viņas
Rāda man,
Kā avots kaut kur kalnos
Skan,
Un divas bites
Mums virs galvām
San,
Es esmu Tev,
Tu esi man (16.01.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|