|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klusumā | Autors - kagura
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šoreiz, ne tā kā citreiz,
manas jūtas
no mana klusuma
un taviem vārdiem izauga.
Jo tikai tā es māku.
Bet tu,
tu citāds biji.
Tu savus oļus manā akā meti,
tev plunkšķi dzirdēt vajadzēja.
Tu manā klusā mīlestībā
ieklausīties nemācēji.
Tā aizgāji tu citu aku uzmeklēt,
bet tevis mestie oļi
manu dvēseli pie zemes spiež.
(08.01.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
