|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņas nav. | Autors - Saimons
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņa raud. Viņa neatskatās,
Ar lietus lāsēm zūd viņa,
Izgaist no apskāvieniem taviem,
Mīlestību sev līdzi paņemot.
No augšas zibens vēro,
Vārnas tev līdzi ķērc,
Mākonis palaidnis smīn,
Kamēr sirds tev sāp.
Tev sāp. Tev nav,
Viņa raud un nav,
Laiks uz priekšu tikšķ,
Laimi tik drīz nerāda.
Neskrien viņai pakaļ,
Nāks cita kā nāk vakars,
Laiks uz priekšu tikšķ,
Jūsmo pats par sevi.
Kvēls brīdis laikā nāks,
Sauju smaržu nobērs;
Kā rozes kalst tā kaltīs,
Paliec nu draugs viens.
Smejies vai raudi,
Tukšums laika neatzīst,
Nav sakars ar mīlestību,
Ej, draugs vien.
(05.01.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
