|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mammai uz delnas. | | Ievietojis: AHercbergs |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Piedzimu Mammai uz delnas.
diena bij jaunava,
man nakts bija melna,
skropstas par smagu,
lai slēptos! Pie velna,
acis par gaišām,
lai turētu ciet,
lai redz un jau laistās
kā teicis Mans Dievs
pat katrā nogrūstā maitā
piedošanas prieks
ir pat vēl skaistāks
nekā zem ādas liekas
mēs dzīvojam laikā,
kur zem saules nav vietas,
ja uzplaukstam naktī,
mūs vismaz nomazgā lietus
dienai skatoties acīs
zvēru, ka esmu piekusis rakstīt,
tā kā es ciestu
un man vajadzētu vakcīnu
pret tādu iedzimtu lietu,
it kā man jau kāds prasītu
ziedot savu iedzimtu vietu..
(20.12.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
