|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Man jāpaspēj | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl saule dus...
Ir tumšas debesis...
Es pamostos.
Mans sapnis aizklīdis...
Pie loga pieeju,
Tur-vakardiena sēž,
Ap viņu,lapas nesdams,
Riņķo vējš...
Tai sapņains skats
Un lūpas rotā smaids...
Es redzu-
Apkārt viņai mainās vieta,laiks.
Kļūst vakardiena
Mazā meitenē,
Kas skraida sētā
Īsā kleitelē...
Ir ceļi nobrāzti,
Bet plikās pēdas zib,
It visu apkārtnē,
Tā saprast,redzēt grib...
Tā stāvu vērdamās
Uz vakardienu es...
Vai kaut kas mainījies?
Nē,tikai lieli mēs.
Tā zinātkāre
Mani dzen kā vējš,
Cits šobrīd guļ,
Bet man daudz jāpaspēj,
Gan sauli sveikt,
Gan naktij ardievas,
Un dzirdēt katra rīta
Putnu dziesmiņas.
(16.12.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
