|
|
 |
|
|
|
|
| | Lauztie spārni. | Autors - Sole Saffi
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Es neticēju, ka nesāpēs, ka laiks visu sadziedēs.
Tikai rētas, pavisam vāras uz dvēseles ādas – atgādina, ka reiz nepanesami sāpēja. Aizsedzu acis ar plaukstām un, pa pirkstu siikajām sparaudziņām – noraugos kā citi lec akā, no kuras es izrāpos. Un viņiem - tāpat kā man reiz – šķiet, ka tie lido un nedzird, kaut kliedzu, cik jaudas. Un neredz tie manus aplauztos nagus, nobrāztos elkoņus un rētaino dvēseli. Tas kritiens sāp, tas kritiens lauž spārnus… (16.11.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|