|
|
|
|
|
|
|
| | Lauztie spārni. | Autors - Sole Saffi
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es neticēju, ka nesāpēs, ka laiks visu sadziedēs.
Tikai rētas, pavisam vāras uz dvēseles ādas – atgādina, ka reiz nepanesami sāpēja. Aizsedzu acis ar plaukstām un, pa pirkstu siikajām sparaudziņām – noraugos kā citi lec akā, no kuras es izrāpos. Un viņiem - tāpat kā man reiz – šķiet, ka tie lido un nedzird, kaut kliedzu, cik jaudas. Un neredz tie manus aplauztos nagus, nobrāztos elkoņus un rētaino dvēseli. Tas kritiens sāp, tas kritiens lauž spārnus… (16.11.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1448
Kopā:6121617
|
|
|
|