|
|
|
|
|
|
|
| | Sprīdīša jautājums. | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Laimīgo zemīti redz katrs savu.
Vienam mežš ar visiem zvēriem,
Citam,ziediem pilna drava.
Kādam jūras krasts un tīkli,
Lielpilsētas skaļā kņada.
Ļoti daudziem tā bij mīkla.
Mīkla,kurai nerast galu,
Kuru minēs mūžam ilgi,
Līdz kāds krīt pār kapa malu.
Simtiem teiksmās aprakstīta,
Ēras gaitā izpušķota,
Tomērt noslēpumā tīta.
Daudzi runā,ka no zelta
Laimes zeme uztaisīta,
Mantība tur godā celta.
Tāpēc bariem dodas projām,
Kur būs svešās mēlēs runāt.
Un vairs neskatās uz mājām.
Mākoņzeme,miglā austā,
Kā lai tevi atpazīstu?
Vai man naglu iedurt plaukstā?
Gulbītis vairs nepleš spārnus,
Kāds tos viņam apgraizījis.
Virzienu nu rāda vārnas... (27.10.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|