|
|
 |
|
|
|
|
| | Nolemtība | Autors - Mākslinieks
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šī neizbēgamā nolemtība,
Riņķo kā Zeme ap mani.
Un skraida mana pazemība
Kā ieliekti torņa zvani.
Neskatos es uz tās pusi,
Pietiek ar apziņu – nesanāks.
Jo ik vakaru, kad dusu,
Sapnis kļūst tik savādāks.
Ak šī brīnišķā nolemtība,
Zināms, kas nekas nav vērts.
Ik katram mums ir sava sūtība,
Gulēt skaistā kapā, kur ērts.
Zināt to, tas mums ir lemts,
Nav mērķa un laimes šai dzīvē.
Tāpēc brīžiem piespēlēts mums samts,
Šajā mokošajā Elles paradīzē. (26.10.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|