|
|
|
|
|
|
|
| | CIK... | Ievietojis: MOZIS | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cik daudz gan ir sapņu labirintu kuros mēs dzīvojam. Ejas par kuru eksistenci neviens pat nenojauš. Tās savijas sarežģītos rakstos un ietiecas visdziļākajās prāta dzīlēs, un tikai ļoti reti tajās ielaužas kāds svešinieks izbiedēdams tramīgos liktens putnus kas akli pakļaujas savam instinktam. Spārnu savirmotais laiks jau pēc mirkļa norimst, tomēr neredzama sliede- pēdu nospiedums sirdī paliek mūžīgi. Bet- spoks- doma kas klīst gaiteņu jūklī vēl ilgi stindzinās cilvēkus ar savu ēnu... (18.10.2009) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|