|
|
|
|
|
|
|
| | Jau elpā rudens | | Ievietojis: bariss | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Jau elpā rudens,
Rudo lapu skrejā
Vēl pavīd atvasara...
Un kājas dubļos,
Skarbie vēji,
Slapjdraņķis
Cērt pēkšņas skumjas sejā...
Lai!
Es priecājos
Par melniem padebešiem.
Nav sirdī raizes,
Jūtos sāts
No asā vēja, lietus,
Kā no krāsnī ceptas
Rudzu maizes.
Lai!
Es smaidu balsī
Visam, visiem un pats sev!
Un raisās jūta,
Ceļas
Pāri miglai
Rēnai, palsai,
Kad sniedzu krizantēmas tev.
Es skatos pāri skumjām,
Dienas izdzišanai,
Un spītā eju rīta gaitu sākt...
Ja sadegšu es
Rudens kļavu liesmās -
Kāds taču vienmēr
Gribēs turpināt...
13.10.2009 (13.10.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|