|
|
 |
|
|
|
|
| | Atgriešanās. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nevienam es nebiju ardievas mājis,
Tik vienkārši slēpos no dedzīgiem skatiem.
Kā gliemis,kas mugurā uzvēlis māju
Es klejoju riņķī uz tabora ratiem.
Lūk te nu es esmu ar atvērtu sirdi.
Es dauzos pie vārtiem,no kuriem reiz gāju
Un kliedzu tiem pāri: Vai tu mani dzirdi?!
Ver vārtiņus vaļā -es nāku uz māju. (08.10.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1814
Kopā:6871295
|
|
|
|