|
|
 |
|
|
|
|
| | Aizejot | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Nu ko man darīt vēl pēc tam,
Kad redzu tevi aizejam?
Vai sekot tev, par ēnu tapt,
Vai atmiņām jau bedri rakt?
Vai aiziet man uz pusi citu,
Un priecāties, ka nepaliku?
Vai atpakaļ vēl skatu mest,
Un cērēt - nāksi ziedus nest?
Bet zinu es, viss zudis jau,
Un tevis blakus vairāk nav,
Man atliek tikai stiprai būt,
Kaut sirds vēl sevī ilgas jūt.
Vien atliek sevī spēkus rast,
Un aizmirst visu šodien prast,
Lai rīt var jaunu dienu sākt.
Vairs ilgām mani nenomākt! (10.09.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1720
Kopā:6748711
|
|
|
|