|
|
|
|
|
|
|
| | Meža brālis | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nakts tumsā mežs mani slēpis
Karā kā savu pēdējo brāli,
Kaut gadiem tukšs pamests ubadzes klēpis,
Un upju vātis pilnas ar sāli.
Tās aizaug bez pasaku naivajiem glāstiem -
Es esmu tāpēc tām blakus un būšu,
Līdz ubadze celsies uz mūžu
No spļāvieniem tīra, no lāstiem.
Vecais, kožu saēstais lakats
Pār viņas greizajiem, kārnajiem pleciem.
Mans vienīgais spīts un griba,
Mans saprāts, mana Mīlestība.
Ar zvaigžņu sudrabu apbēršu viņu,
Kaut samalts kā puteklis būšu.
Prom smagās ēnas, kas atņem dūšu,
Irbīte strauja nes laimīgo ziņu:
"Caur mežu atvērtiem vārtiem,
Starp senču sakurtiem sārtiem,
Saules stariem dota un ļauta,
Nāk lepna un svabada tauta." (05.09.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1599
Kopā:6151541
|
|
|
|