|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Un tā katru reizi | Autors - Margarita
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un tā katru reizi...mēs aizkrienam katrs uz savu pusi
Uz lūpām man nožēlas dvesma...bet Tu klusē, vienkārši dusi.
Zeme sasķeļas...un mēs katrs savā zemeslodes pusē
Piedod man, bet laikam es iemīlos..kāpēc tu klusē?
Un tā katru reizi....Neatbildēti telefona zvani
Mīlai laikam nav ģeogrāfisku robežu....vai dzirdi mani?
Uz lūpām man nepateikti vārdi...tik saldi kā medus.
Tagad esmu kopā ar tevi..kāpēc tev sirdī ledus?
Un tā katru reizi...man vairs nepaspēt tev līdzi skriet
Nakts aiziet...un atgriežas, tai nav kur citur iet
Man laikam gribas paraudāt..tā no sirds...un neliedz
Piedot man ..biju par gļēvu,...bet paliec.
(31.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1406
Kopā:6149662
|
| |
| |
|
Autori
