|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Un tā katru reizi | | Ievietojis: margarita |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un tā katru reizi...mēs aizkrienam katrs uz savu pusi
Uz lūpām man nožēlas dvesma...bet Tu klusē, vienkārši dusi.
Zeme sasķeļas...un mēs katrs savā zemeslodes pusē
Piedod man, bet laikam es iemīlos..kāpēc tu klusē?
Un tā katru reizi....Neatbildēti telefona zvani
Mīlai laikam nav ģeogrāfisku robežu....vai dzirdi mani?
Uz lūpām man nepateikti vārdi...tik saldi kā medus.
Tagad esmu kopā ar tevi..kāpēc tev sirdī ledus?
Un tā katru reizi...man vairs nepaspēt tev līdzi skriet
Nakts aiziet...un atgriežas, tai nav kur citur iet
Man laikam gribas paraudāt..tā no sirds...un neliedz
Piedot man ..biju par gļēvu,...bet paliec.
(31.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
