|
|
|
|
|
|
|
| | Cigāru reibums. | | Ievietojis: gitux | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man šodien nereibst no mīlas un laimes,
Tāpēc pēc cigāra sniedzas man roka,
Lai atkal no jauna, ar spīdošu glanci
Par citiem nelaimes bērniem var’ smiet.
Man šodien nereibst no mīlas un laimes,
Cigāra dūmos grimst prāts mans un stāvs,
Izmocītu smaidu ver acis un lūpas
Pasaulei – skaistai un sīvai.
Cigāra dūmos zudis mans prieks,
Baltos kā miglā, smagos kā smogs.
Manai pasaulei neļauj tas iet,
Manu pasauli tur’a tas ciet.
Paņemt, nopīpēt – vairs palicis vienīgais prieks.
Prāts mans noreiba cigāra dūmos,
Pazuda ilgas un vaidi,
Lūpās pavērās vaļējās smaids
Pretī nievām un dzīvei. (29.08.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|