|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atspulgs | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un atkal straume aiznes projām mirkli,
Es īsti nepagūstu sevi saskatīt.
Kā apzināti sašūpoju dzirkstis,
Kas zvaigznēm nobirst ūdens spogulī...
Es it kā aktieris šai uzvedumā,
Kur neiztiek bez smiekliem, asarām.
Vien attēls izplūst vēja draiskošanā,
Un ēnu teātris tad raisās nebaudāms.
Šī biežā māžošanās, maskas greznās,
Kā pats par sevi saprotams tad kļūst.
Vien īsu mirkli rādās skaidra glezna –
Un atkal spogulī mans atspulgs lūzt...
Ja paspēšu – vien acis ieraudzīšu,
Vēl domu drumslas spurainas tur būs...
Līdz viļņu ņirbā atkal pamanīšu,
Ka dzīves straume neapstājas plūst.
Vai aizslīdošā būtību reiz saskatīšu?
Vai nenobīšos, ieraudzījis to?
Vien sakritība, citiem izskaidrošu,
Kas viļņu galotnēs te spoguļo?
Ak, brīnumspoguli, tu bezkaislīgais,
Kas mana esamība uz šīs pasaules?
Ļauj ieskatīties dziļāk, vienaldzīgais,
Un ieraudzīt, ka esmu tevī es...
(26.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1847
Kopā:7562549
|
| |
| |
|
Autori
