|
|
|
|
|
|
|
| | Pie Tevis | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Laiviņai manai airi bij' spārni
No naivuma un prieka vielas.
Debesis apkārt viļņojās tīras,
Tik skaidras un bezgalīgi lielas...
Un tīrs kā baltums sniegavīros
Ar liesmiņu dvēselē
Pie Tevis es naivumā īros,
Nejauzdams dzīves smagās kravas,
Kad nogrimu rijīgi melnajos viļņos
Pie vientuļās saliņas Tavas.
Pie Tevis, pie Tevis, pie Tevis,
Lai kāda Tu arī liktos...
Ir pienācis beidzamais brīdis,
Lai sapnī pirmoreiz tiktos.
Bērnu naivajiem smaidiem
Glābšanas riņķi pasviedīs Dievs.
Ne vēsts no žēlabām, vaidiem -
Mums apkārt degs debesis,
Vien drusciņ savādāks
Jauns mirklis būs piedzimis. (24.08.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|