|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laime? | | Ievietojis: velsa |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu uz brīdi nopriecājies, ka Tev ir tik labi, bet jau nākamajā brīdī pasaule, brutāli Tev smiedamās sejā, sagriež visu kājām gaisā un viss Tavs prieks tiek aprakts un tur arī atstāts. Atstāts līdz brīdim, kad pienāks nākamais gaišumiņš, mazā laimīte, kas liek Tev pacelties debesīs, smieties tik dzīvīgi un justies tik labi, ka vārdos nevar izteikt, atkal Tevi pametīs.
Bet ja tā padomā? Vai tā ir laime? Vai laime atnāktu un līdz sirds dziļumiem atkal Tevi sāpinātu? Man liekas, ka nē..
Un kas mūs nenogalina, padara tikai stiprākus. Tātad tā ir nelaime. Jo tieši no tās mēs rodam vislabāko dzīves pieredzi. Tātad sanāk, ka mēs vienkārši līdz galam neatšķiram laimi no nelaimes? Nevar būt, ka viņas tik labi māk jaukties un maskēties..?
(23.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1187
Kopā:6721793
|
| |
| |
|
Autori
