|
|
|
|
|
|
|
| | Desmitā | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Astoņas reizes nomiru,
Bet jāatgriežas bij' man.
Par citu cilvēku netapu,
Par koku arīdzan.
Devīto reizi piedzimu,
Kad mākoņi krāsojās sārti.
Ir kaķiem deviņas dzīvības,
Desmitā - Viņsaules vārti.
Mēness virs latvju zemes
Kā vēders piepūšas elpā -
Nekas vairs nebūs kā parasti
Šajā laikā un telpā.
Atrodi mani ar acīm,
Kas ieslēgtas pasaules režģī -
Pietiek reiz pogas spaidīt
Un veltīgi mēli mežģīt.
Bezgala īss ir šis mirklis,
Laiva, pret straumi ko griezt.
Salūzis vienīgais irklis,
Dzīve kā oglīte dziest.
Upes krāčainā skrejā
Iesviests kā skaidiņa esmu.
Pirmā un vienīgā dejā
Ar Dieva un mīļotās dvesmu.
Dārd pilsēta, nami un ielas,
Kā neredzams līdzās Tev ganos.
Es meklēju Tevi šai saulē
Starp beigām un satikšanos. (15.08.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|