|
|
|
|
|
|
|
| | Par to,kas no sirds | Autors - Vilnis
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zibeņo domas,pie tevis prasās.
Saprāta puķes dzelkšņu asās,
Pirkstos duras un sirdī duras.
Asinis vārās - sirds kuras.
Domas pie tevis pielīp un turas.
Balss tev klusa,tu nerunā skaļā,
Tikai čuksti:"Laid mani vaļā."
Es jau ar prieku tādu nieku
Izpildīt grasos.
Tikai sirds to nevar,
Sadurta dzelkšņos asos.
Mīlu aizgūtnēm,sajūtu slāpi.
Iedod no savas sirds padzerties,
Kamēr manējo sirdi lāpi. (08.08.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|