|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sapnis | | Ievietojis: reezija |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl neaizej, vēl paliec īsu brīdi,
Vēl ļauj uz plakstiem tavu elpu just.
Pirms rasas sidrabs iesāk saulē zaigot,
Vēl neliec mirklim nebūtībā zust.
Tik tuvu,tuvu tavas acis staro,
Neko tās nesola un arī neizlūdz.
Plaukst trausls zieds un silti upes garo,
Un man par visu šonakt jāaizlūdz.
Vēl neaizej,es zinu,ka tas sapnis,
Tas mūžīgs malds,no kura neizkļūt.
Drīz plīvurs nokritīs un dzīve skarba,
Liks atkal celties,atkal iet un būt.
Jau rasas asaras viz ziedu acīs,
Un līdz ar tumsu zvaigžņu mirdzums zūd.
Un tava elpa.Vai tā vispār bija?
Tas ir vien vējš,ko mani plaksti jūt...
(05.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
