|
|
|
|
|
|
|
| | laternas | | Ievietojis: Mind fu*k poetry | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Izgaismotas laternas izaugušas,
Griežas valsī apkārt ielām.
Tumšām, netīrām, cilvēku pilnām.
Bet laternām vienalga,
Viņas dara savu darbu.
Apreibušas izklaidējas.
Viņas savā laternu pasaulē.
Izsistām spuldzēm, aprakstītiem stabiem.
Tik mīļi visas vienā rindā.
Viņām vieglāk, tuvāk zvaigznēm.
Viņām vieglāk, viena otrai tuvāk.
Tik spēcīgi mums vienaldzīgas,
Ka negribas ticēt, ka esam mēs vieni. (01.08.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1812
Kopā:6121981
|
|
|
|