|
|
|
|
|
|
|
| | Viņš | Autors - kagura
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pārskatot savus dzejas krājumus, uzdūros dzejolim, kuru rakstīju pirms 3 gadiem. :)
Viņš pagalmā uz sola sēdēja,
Viņa mūžs tik ārti paskrēja..
Rijīgi laika putni
Vēl veča atmiņas knābāja.
Viņš gaidīja atnākam debesis,
Viņš labprāt ietu tām līdz.
Kaut nebūtu viņš savu dzīvi
Kā pelavas vējā šķiedis!
Un tagad, pagalmā sēžot,
Viņš sajutās vientuļš un vecs.
Un atkal domas tam skrēja
Pa jaunības vētrainiem ceļiem,
Līdz pārtrūka domu stīga
Un izira dzīvība,
Izira sapņi. (23.07.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1313
Kopā:6130790
|
|
|
|