|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņš | | Ievietojis: kagura |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pārskatot savus dzejas krājumus, uzdūros dzejolim, kuru rakstīju pirms 3 gadiem. :)
Viņš pagalmā uz sola sēdēja,
Viņa mūžs tik ārti paskrēja..
Rijīgi laika putni
Vēl veča atmiņas knābāja.
Viņš gaidīja atnākam debesis,
Viņš labprāt ietu tām līdz.
Kaut nebūtu viņš savu dzīvi
Kā pelavas vējā šķiedis!
Un tagad, pagalmā sēžot,
Viņš sajutās vientuļš un vecs.
Un atkal domas tam skrēja
Pa jaunības vētrainiem ceļiem,
Līdz pārtrūka domu stīga
Un izira dzīvība,
Izira sapņi.
(23.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2145
Kopā:7234982
|
| |
| |
|
Autori
