|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņš | | Ievietojis: kagura |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pārskatot savus dzejas krājumus, uzdūros dzejolim, kuru rakstīju pirms 3 gadiem. :)
Viņš pagalmā uz sola sēdēja,
Viņa mūžs tik ārti paskrēja..
Rijīgi laika putni
Vēl veča atmiņas knābāja.
Viņš gaidīja atnākam debesis,
Viņš labprāt ietu tām līdz.
Kaut nebūtu viņš savu dzīvi
Kā pelavas vējā šķiedis!
Un tagad, pagalmā sēžot,
Viņš sajutās vientuļš un vecs.
Un atkal domas tam skrēja
Pa jaunības vētrainiem ceļiem,
Līdz pārtrūka domu stīga
Un izira dzīvība,
Izira sapņi.
(23.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
