|
|
 |
|
|
|
|
| | Viņš | | Ievietojis: kagura | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Pārskatot savus dzejas krājumus, uzdūros dzejolim, kuru rakstīju pirms 3 gadiem. :)
Viņš pagalmā uz sola sēdēja,
Viņa mūžs tik ārti paskrēja..
Rijīgi laika putni
Vēl veča atmiņas knābāja.
Viņš gaidīja atnākam debesis,
Viņš labprāt ietu tām līdz.
Kaut nebūtu viņš savu dzīvi
Kā pelavas vējā šķiedis!
Un tagad, pagalmā sēžot,
Viņš sajutās vientuļš un vecs.
Un atkal domas tam skrēja
Pa jaunības vētrainiem ceļiem,
Līdz pārtrūka domu stīga
Un izira dzīvība,
Izira sapņi. (23.07.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|