|
|
 |
|
|
|
|
| | Es varu te pati par sevi būt | | Ievietojis: Lana | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zeļ mana pļava un čalo mans strauts,
Dzīvot šai vietā man mūžam ir ļauts,
Putni man dzied un čūska dod ceļu,
Kad lēni gar taku uz mājām es eju.
Te koki man šalc un sveicienus sūta,
Te melnākā diena man neliekas grūta,
Te varu es sajusties patiesi dzīva
Kā neapsīkusi upmalas grīva.
Es varu te pati par sevi vien būt,
Un mieru pat vētru vējos sev gūt,
Šeit sajūtu katru smiltāja graudu
Sev dārgāku vēl par pasaules naudu.
Ir pasaule pilna burvīgu vietu,
Bet, lai arī kur es tagad vēl ietu,
Es nespēšu sajusties labāk kā te,
Kur sargā tēvzemes paspārne. (16.07.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2609
Kopā:6678056
|
|
|
|