|
|
|
|
|
|
|
| | Detonators un Pulverīte | | Ievietojis: Runcis | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš bija Detonators, viņa bija Pulverīte. Viņi bija radīti viens otram un saprata to acumirklī, tiklīdz pirmo reizi satikās. Ak, kā viņi mīlēja viens otru! Lai kur tie ietu, viņi nespēja vien sagaidīt dzirkstelīti, lai mestos kaisles liesmās. Un tajā mirklī aizmirsa visu un visus uz šīs pasaules. Tad bija tikai viņi divi vien un žilbinošais mirklis. Arī ļaudīm ļoti patika šis pāris un viņi bieži priecājās par abu skaisto mīlu – te šaujot salūtus te raķetes uz zvaigznēm. Taču tas bija reti. Daudz biežāk Detonatora skūpsts uz Pulverītes lūpām iededza dzīvību Lodei. Vai gan viņi bija vainīgi pie tā, ka Lode pēc tam joņoja kā negudra, sašķaidot visu dzīvo savā ceļā? Vai viņi bija vainīgi, ka radīti tādi kādi nu bija? Ko bija darīt Pulverītei – raudāt līdz miklumam? Ko bija darīt Detonatoram – kļūt impotentam? Viņi taču gribēja tikai mīlēt viens otru... bet ļaudis viņus piemānīja un tagad sauc par slepkavām. (09.07.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2088
Kopā:6108420
|
|
|
|