|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nakts | | Ievietojis: reezija |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ar cerību lāpstiņu
atmiņās rokos
kā slapjās pludmales smiltīs,
Un ceļu to pili
atkal no jauna,
Un atkal no jauna tā grūst...
Zem drupām tavs Lepnums
vairs knapi elpo,
Un norakts tur arī mans Spīts.
Spīd Mēness tik parasts
kā nākošā diena,
un pulkstens-bez piecpadsmit trīs...
Vai kādu žēlot
to krītošo zvaigzni?
Vai paņemt lāpstu un rakt
no drupām ārā to vakardienu
un vēlreiz iet tevi zagt?
Kā pludmales smiltīs
atmiņās vandos
nakts visu saprot,bet nepalīdz...
Un kaudzītēs krauju
uz izmešanu
tās sāpes,to prieku,ko norakstīs Rīts
(08.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1200
Kopā:6136597
|
| |
| |
|
Autori
