|
|
 |
|
|
|
|
| | Nakts | | Ievietojis: reezija | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ar cerību lāpstiņu
atmiņās rokos
kā slapjās pludmales smiltīs,
Un ceļu to pili
atkal no jauna,
Un atkal no jauna tā grūst...
Zem drupām tavs Lepnums
vairs knapi elpo,
Un norakts tur arī mans Spīts.
Spīd Mēness tik parasts
kā nākošā diena,
un pulkstens-bez piecpadsmit trīs...
Vai kādu žēlot
to krītošo zvaigzni?
Vai paņemt lāpstu un rakt
no drupām ārā to vakardienu
un vēlreiz iet tevi zagt?
Kā pludmales smiltīs
atmiņās vandos
nakts visu saprot,bet nepalīdz...
Un kaudzītēs krauju
uz izmešanu
tās sāpes,to prieku,ko norakstīs Rīts (08.07.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1333
Kopā:6814309
|
|
|
|