|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nakts | | Ievietojis: reezija |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ar cerību lāpstiņu
atmiņās rokos
kā slapjās pludmales smiltīs,
Un ceļu to pili
atkal no jauna,
Un atkal no jauna tā grūst...
Zem drupām tavs Lepnums
vairs knapi elpo,
Un norakts tur arī mans Spīts.
Spīd Mēness tik parasts
kā nākošā diena,
un pulkstens-bez piecpadsmit trīs...
Vai kādu žēlot
to krītošo zvaigzni?
Vai paņemt lāpstu un rakt
no drupām ārā to vakardienu
un vēlreiz iet tevi zagt?
Kā pludmales smiltīs
atmiņās vandos
nakts visu saprot,bet nepalīdz...
Un kaudzītēs krauju
uz izmešanu
tās sāpes,to prieku,ko norakstīs Rīts
(08.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2141
Kopā:7226948
|
| |
| |
|
Autori
