|
|
|
|
|
|
|
| | Tīra pasaule. | | Ievietojis: Mārtiņš | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Baltas debesis. Tumši zaļa jūra. Apelsīnu oranža saule, kas silda pasauli ar saviem samtainajiem stariem. Kāds nogrimis kuģis , kas reiz uzpeldēs tālēs zilajās, bet tam pa jūras paklāja virsu peld maza laiviņa. Droši vien kāds izdzīvojušais Robinsons no avarējušās lidmašīnas, turpat- ūdens nekurienes vidū. Un sala. Neapdzīvota un nevienam nevajadzīga, bet sala. Kā pludiņš tā peld okeānā un nevienam netraucē. Bet kādam noteikti vajag tai pieskarties. To sabojāt ar savām netīrajām rokām un ielīst tās būtībā, to izošņājot piesūcināt ar savu pretīgi nedabisko smaku. Un tā salu pēc salas. Sabojā visu ziņkārības vadīti. Tie esot cilvēki. Visparastākie cilvēki, kas bāž savu nelietīgo purnu visur, kas vēl nevainīgs un nesabojāts.
Tas pats Robinsons ar savu riebīgo laivu. Piestāj pie salas. Izkāpj ārā. Priecājas par zemi, kuru līdz šim neviens vēl nebija uzdrošinājies aizskart. Sāk to dedzināt. Ceļ uz tās savas atbaidošās civilizācijas graustus. Demolē un demolē. Un smirdinās uz tās pašas salas. Gadu gadiem. Un tad, kad iezemietis sadomājis no tās vienreiz aizvākties, sala vairs nav lietojama. Jo pavisam vienkārši- viņš to ir sacūkojis līdz savas netīrās kultūras līmenim.
Bija reiz daiļa jaunava. Tad uzradās viens kretīns. Un jaunava vairs nebija jaunava, kur nu vēl daiļa.
Un tā katru salu. Vienu pēc otras. Viens kretīns pēc otra. Un kāds ir rezultāts?
Dažreiz šajā apvidū manāmas zilas debesis. Pārsvarā apkārt gozējas tikai pelēksirmi mākoņi, kas vēstī par drūmu slimību. Jūra kļuvusi garlaicīgi zila aiz vientulības un naftas izmešiem. Bet saule izbālējusi un kļuvusi par parastu sauli, kas tikai spīd un neko nesilda. Gluži kā sašvīkāta lapa, kas reiz bijusi balta un starojoša, bet tagad kļuvusi par nevienam nevajadzīgu un netīru priekšmetu .
Un mūsu Robinsons? Ko viņš? Viņš jau neko. Tikai dzīvo savu laimīgi nolādēto dzīvi kādā pārapdzīvotā metropolē. Devis lielum lielo ieguldījumu civilizācijas attīstībā Viņš tagad lepojas ar godavīra statusu. Bet kāds viņš ir patiesībā ‘’godavīrs’’ Jūs jau zināt. Nelietīgs pašlabuma meklētājs ir un vienmēr paliks tikai un vienīgi kretīns. Bet pazaudētu salu jau vairs nerestaurēsi. (22.06.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2149
Kopā:6059979
|
|
|
|