|
|
|
|
|
|
|
| | citādi | Autors - mārdž
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Citādi rozes zied,
Citādi šeit elpot sāk.
Nav vietas manai monotonijai,
Saldi rūgtajai pieredzei.
Ne jau man tevi glābt,
Ne jau es ceļos krītu.
Ne jau vaina ir tava,
Pasaulei laicīgai piederoša.
Laburītu vien atmet,
tavs smaids nav mainījies.
Liepziedu tējā mirst,
Cukurgrauds nevainīgs.
Nekas nav aizmirsts,
Viss ir paliekošs.
Saule vēl arvien jūrā grimst
un no rīta debesīs skrien. (10.06.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|