|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad ēdienkartē tikai sapņi | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir viss, un nav nekā. Ir mirkļa burvība un pilnīgs izmisums. Ir viss un nav nekā. Un tā ir tik labi... bet cik ilgi? Cik ilgi var dzīvot pārtiekot no sapņiem? Ēdienkarte nemainās, nemainās arī ēšanas laiks, un tomēr kilogrami zūd, un mēs zaudējam svaru... kaut kad tiks sasniegta robeža, kad organisms, mūsu miesa, mūsu dvēsele būs par novājinātu, lai spētu pati izdzīvot, un tad tiks ķerts viss- tenkas, piedzīvojumi, gadījuma sakari, nejaušības, viss... tik ātri un koncentrēti, ka paliks slikti... un gribēsies atkal pārtikt tikai no sapņiem..., bet tā nevar, tā nedrīkst. mēs esam par vāju. Pārāk vāji. Ir jāļaujas, jāļaujas sevi barot ar karotīti, ir jāļauj sev iebarot realitāte, patiesība- bailes, skaudība, naids, prieks, mīlestība, brīnums un sapņi... bet bija tik labi- bija viss un nekas. Un tomēr, kaut kad jau ir jāizaug no pasakas par pelnrušķīti, kaut kad būs tas jāizdara... bet tagad ir tik labi. Ir viss un nav nekā. Nav mīlestības, nav bēdu..., bet ir sapņi... un skaisti... es vēl kādu brīdi panašķošos ar tiem, un tad..., jā tad gan ... tad, es gaidīšu princi ar manu sen pazaudēto kristāla kurpīti...
(14.01.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
