|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Un vairs nejautāšu | | Ievietojis: Kristofs 200 |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kādu rītu vairs nenāks diena,
mākoņains klusums iestājies būs,
uz kādas planētas daļas
jauns bērns dzimstot pasauli sveiks,
un domās
es nejautāšu Tevi.
Satver manu plaukstu,
sajūti mīlestību,
izkaisi pelnus vējā
un ej ceļā laimīgi!
Kādu rītu skumjas tiks dzēstas,
bez vēstules aizlidos dūja,
laiku vairs pulkstenis neskaitīs,
un domās
es nejautāšu Tevi.
Varbūt kādu skaistu rītu,
pelēcīgu dienu,
neskaidru vakaru...
Paliks,
kāda daļiņa zemē un mūros,
manas pasaules,
Tevis un dēla,
un
nostaigātā
ceļa.
Satver manu plaukstu,
jūti mīlestību
un ...
30.03.2009
(26.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1205
Kopā:7234042
|
| |
| |
|
Autori
