|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Veltījums kādai mazai būtnei | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tik maza, trausla un smalka,
Ka pat rokās ņemt man ir bail,
Tavs skatiens silda kā malka,
Kas pavardā degoša gail.
Tavs tīrais un sirsnīgais skatiens,
Liek asarām manējās raisties,
Un smaids tik mīlīgi patiess,
Vai uz tevi reiz spēšu skaisties?
Nekad, jo raugoties tevī es jūtu,
Kā mīļumu sirds tava pauž,
Kaut runāt tev ir vēl par grūtu,
Vārdu robežu skatieni lauž.
Tu piekļaujies man un dusi,
Tu zini, ka sargāsim mēs
Tavu miegu saldi un klusi,
Cik ilgi vien katrs to spēs.
(24.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
