|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Veltījums kādai mazai būtnei | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tik maza, trausla un smalka,
Ka pat rokās ņemt man ir bail,
Tavs skatiens silda kā malka,
Kas pavardā degoša gail.
Tavs tīrais un sirsnīgais skatiens,
Liek asarām manējās raisties,
Un smaids tik mīlīgi patiess,
Vai uz tevi reiz spēšu skaisties?
Nekad, jo raugoties tevī es jūtu,
Kā mīļumu sirds tava pauž,
Kaut runāt tev ir vēl par grūtu,
Vārdu robežu skatieni lauž.
Tu piekļaujies man un dusi,
Tu zini, ka sargāsim mēs
Tavu miegu saldi un klusi,
Cik ilgi vien katrs to spēs.
(24.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
