|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Veltījums kādai mazai būtnei | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tik maza, trausla un smalka,
Ka pat rokās ņemt man ir bail,
Tavs skatiens silda kā malka,
Kas pavardā degoša gail.
Tavs tīrais un sirsnīgais skatiens,
Liek asarām manējās raisties,
Un smaids tik mīlīgi patiess,
Vai uz tevi reiz spēšu skaisties?
Nekad, jo raugoties tevī es jūtu,
Kā mīļumu sirds tava pauž,
Kaut runāt tev ir vēl par grūtu,
Vārdu robežu skatieni lauž.
Tu piekļaujies man un dusi,
Tu zini, ka sargāsim mēs
Tavu miegu saldi un klusi,
Cik ilgi vien katrs to spēs.
(24.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
