|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mirklis pirms atvadām | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl mirklis un jau šķirsimies,
Nu kad gan atkal tiksimies ?
Kad zvans mūs atkal kopā sauks,
Uz stundām visi steigā trauks?
Es nezinu, kad atkal tā
Vēl sēdēsim mēs bariņā
Un smieklos savos skaļajos
Vēl dzīvosimies starpbrīžos.
Ja kādreiz jāatgriežas būs,
Vai lielais galds vēl gaidīs mūs ?
Vai atcerēsies skolotājs
Un ieraugot ar roku mās ?
Es nezinu, kā viss vēl būs,
Vai atcerēsies skola mūs,
Vai paši mēs, te atnākot,
Kaut ko vēl spēsim atkārtot?
Mums nebūs tā vairs it nekad,
Ne rīt, ne vēlāk, ne nākamgad,
Bet tomēr atmiņās vēl tīts,
Būs katrs agrais skolas rīts.
Vēl pēdējie joki, kopā tiek smiets,
Drīz ceļš šis beigsies, kas vienoti iets,
Un aizies uz citu pasaules malu
Ik katrs no mums pa taciņu savu.
(20.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
