|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Reiz bija tāds laiks | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es izstiepu rokas un pašķīru vēju,
Viss ņirbēja krāsains, viss bija tik dzīvs:
Tās bērnības takas, pa kurām reiz skrēju,
Un saulainie mati, kas brīvībai plīv.
Bet pasaku dārzā man papele auga,
Un pūkaini pārsloja nemirstīgs prieks,
Kas runā vēl šodien ar mani kā draugu
Šai dzīvē, kur pieaudzis esi un lieks.
Gaiss tvanēja smaržās un sienāžu notīs
Tai dārzā, kur atmiņu sapņojums liegs.
Vēl sirdī pa bažīgai cerībai notrīs,
Ka bērnība šūpolēs debesis sniegs.
Mums kopīga bija šī bildīte senā,
Mums katram bij' eņģelis stiprumā maigs.
"Vai jūti, kā svešums mūs izšķir un dzenā ?"
Raud papele sirmā. Reiz bija tāds laiks...
(07.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
