|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Reiz bija tāds laiks | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es izstiepu rokas un pašķīru vēju,
Viss ņirbēja krāsains, viss bija tik dzīvs:
Tās bērnības takas, pa kurām reiz skrēju,
Un saulainie mati, kas brīvībai plīv.
Bet pasaku dārzā man papele auga,
Un pūkaini pārsloja nemirstīgs prieks,
Kas runā vēl šodien ar mani kā draugu
Šai dzīvē, kur pieaudzis esi un lieks.
Gaiss tvanēja smaržās un sienāžu notīs
Tai dārzā, kur atmiņu sapņojums liegs.
Vēl sirdī pa bažīgai cerībai notrīs,
Ka bērnība šūpolēs debesis sniegs.
Mums kopīga bija šī bildīte senā,
Mums katram bij' eņģelis stiprumā maigs.
"Vai jūti, kā svešums mūs izšķir un dzenā ?"
Raud papele sirmā. Reiz bija tāds laiks...
(07.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2512
Kopā:6677959
|
| |
| |
|
Autori
