|
|
|
|
|
|
|
| | Mājupceļš | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mans ceļinieka spieķi baltais,
Par ilgu būts krustcelēs šajās.
Kā kumeļš svešumā kaltais
Es auļošu atpakaļ mājās.
Tas ceļš, kas aizlokas zālē,
Ir taisnāks par bulvāriem košiem
Un bailēs kas rūdījies tālē,
Ir stiprāks par nāvīgi drošiem...
Pie senas dzejnieka celles,
Uz vaļu astēm kas turas,
Birst smiekli kā dimantu krelles,
Un mūžīga uguns kuras. (17.04.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1071
Kopā:6126458
|
|
|
|