|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par kādu, kurš bija, bet tomēr nebija... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš bija cilvēks,kurš dzīvoja,juta,
Bet kas notiks vēlāk pat nenojauta.
Mīļotā sieva to gaidīja mājās
Un laimes skrējiens nekad neapstājās.
Aizsteidzās laiks,paskrēja gadi,
Mijās ziemas un pavasari.
Viņš zaudēja darbu,tad sievu savu-
Meklēja viņa vien naudu un slavu.
Alkohols kļuva tam vienīgais draugs,
Kartona kaste-viņa acuraugs,
Jo dzīvokļa īre tam sapnis vien
Un tā atkal dienas steidzas un skrien.
Viņam nav vārda un jūtu nav,
Matos sudrabs krāsojas jau.
Kas vairs gadus saskaitīt spēs,
Kad dzīvojam dažādās pasaulēs...
Tā kādu rītu pavisam viens
Uz citu zemi devās ceļinieks.
Paliks vien ieraksts grāmatā kādā-
Stājusies sirds kāda nezināmā...
(14.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
