|
|
|
|
|
|
|
| | Par kādu, kurš bija, bet tomēr nebija... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš bija cilvēks,kurš dzīvoja,juta,
Bet kas notiks vēlāk pat nenojauta.
Mīļotā sieva to gaidīja mājās
Un laimes skrējiens nekad neapstājās.
Aizsteidzās laiks,paskrēja gadi,
Mijās ziemas un pavasari.
Viņš zaudēja darbu,tad sievu savu-
Meklēja viņa vien naudu un slavu.
Alkohols kļuva tam vienīgais draugs,
Kartona kaste-viņa acuraugs,
Jo dzīvokļa īre tam sapnis vien
Un tā atkal dienas steidzas un skrien.
Viņam nav vārda un jūtu nav,
Matos sudrabs krāsojas jau.
Kas vairs gadus saskaitīt spēs,
Kad dzīvojam dažādās pasaulēs...
Tā kādu rītu pavisam viens
Uz citu zemi devās ceļinieks.
Paliks vien ieraksts grāmatā kādā-
Stājusies sirds kāda nezināmā... (14.04.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|