|
|
 |
|
|
|
|
| | Liktenīgā tikšanās. | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad pirmo reizi mūsu skati
Un lūpas,nejaušības dzītas saskārās,
Man nebij’ nojausmas ne mazākās,
Ka gadiem ritot,pieskāriens šis dedzinās.
Tā dedzinās man sirdi karstām mīlas liesmām,
Ka tajā vietas neatliks nekam,
Tik dzejām vien un dziesmām.
Tā reizēm sāp un smeldz,
Pat skaļā balsī kliedz par to,
Ka liktens,būt uz mūžu kopā,liedz.
Tici man,tai sāp,
Kad reizēm mani krāp,
Un sāp,kad nākas nokrāpt tevi.
Tik viens tai taktī pukstēt liek,
Ka visas mokas kādreiz atalgotas tiek.
Gan pienāks dieniņa
Kad sirds man gavilēs,
Un,laikam ejot,beidzot kopā būsim mēs... (14.04.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|