|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Skumji mazliet... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nodzēs sauli un zvaigznes,
Zem zemes mēnesi nones.
Norauj lapas no kokiem,
Atļauj noticēt jokiem.
Dari tā,lai man sāp,
Liec augstākā kalnā kāpt,
Atņem jūtas un raudāt liec,
Jo krūtīs man pukst kas akmensciets.
Es neprotu mīlēt,vien sāpināt,
Un ļaunumu ciemos aicināt.
Man neveicas,ienīstu sevi un dzīvi,
Kaut varētu kā putns aizlidot brīvi.
Dari ar mani ko gribi,
Vislabāk-mani nogalini.
Bez tevis tāpat nebūs manis,
Jau vienalga,ka pavasaris.
Es mīlu tevi,kaut netici man,
Klusa dziesma pa radio skan...
KAD PALIKS TIK MIERS,CENTIES SAULI NENOSKRIET,
PĀRĀK KARSTI...SIRDS SADEG NEPARASTI...
(28.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
