|
|
|
|
|
|
|
| | Skumji mazliet... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nodzēs sauli un zvaigznes,
Zem zemes mēnesi nones.
Norauj lapas no kokiem,
Atļauj noticēt jokiem.
Dari tā,lai man sāp,
Liec augstākā kalnā kāpt,
Atņem jūtas un raudāt liec,
Jo krūtīs man pukst kas akmensciets.
Es neprotu mīlēt,vien sāpināt,
Un ļaunumu ciemos aicināt.
Man neveicas,ienīstu sevi un dzīvi,
Kaut varētu kā putns aizlidot brīvi.
Dari ar mani ko gribi,
Vislabāk-mani nogalini.
Bez tevis tāpat nebūs manis,
Jau vienalga,ka pavasaris.
Es mīlu tevi,kaut netici man,
Klusa dziesma pa radio skan...
KAD PALIKS TIK MIERS,CENTIES SAULI NENOSKRIET,
PĀRĀK KARSTI...SIRDS SADEG NEPARASTI... (28.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|