|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Skumji mazliet... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nodzēs sauli un zvaigznes,
Zem zemes mēnesi nones.
Norauj lapas no kokiem,
Atļauj noticēt jokiem.
Dari tā,lai man sāp,
Liec augstākā kalnā kāpt,
Atņem jūtas un raudāt liec,
Jo krūtīs man pukst kas akmensciets.
Es neprotu mīlēt,vien sāpināt,
Un ļaunumu ciemos aicināt.
Man neveicas,ienīstu sevi un dzīvi,
Kaut varētu kā putns aizlidot brīvi.
Dari ar mani ko gribi,
Vislabāk-mani nogalini.
Bez tevis tāpat nebūs manis,
Jau vienalga,ka pavasaris.
Es mīlu tevi,kaut netici man,
Klusa dziesma pa radio skan...
KAD PALIKS TIK MIERS,CENTIES SAULI NENOSKRIET,
PĀRĀK KARSTI...SIRDS SADEG NEPARASTI...
(28.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2338
Kopā:7013812
|
| |
| |
|
Autori
