|
|
|
|
|
|
|
| | Sniega meitene. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz sniegā veidoju,es skaistu meiteni
Un iemīlēju to,kaut mājās līdzi ved.
Pie viņas paliktu,tik žēl,ka kļuva vēss.
Man skumji palika,ka neesmu salatēvs.
Kad tumšā vakarā kāds logā klauvējās
Es acis atvēru,sirds krūtīs sarāvās.
Tur redzu viņa stāv un acis kvēlot kvēl,
Tad pēkšņi kļuva man tik ļoti viņas žēl.
Es durvis atvēru,to iekšā ielaidu,
Pie sevis pieglaudu un skūpstu dāvāju.
Tai augums notrīsa un skatiens izdzisa,
No mīlas karstuma tā pēkšni izkusa.
Tu lūdzu piedod man,ak skaistā sniegbaltīt,
Ka mierā neļāvu tev dzīvi pavadīt... (22.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1296
Kopā:6135340
|
|
|
|