|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sniega meitene. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz sniegā veidoju,es skaistu meiteni
Un iemīlēju to,kaut mājās līdzi ved.
Pie viņas paliktu,tik žēl,ka kļuva vēss.
Man skumji palika,ka neesmu salatēvs.
Kad tumšā vakarā kāds logā klauvējās
Es acis atvēru,sirds krūtīs sarāvās.
Tur redzu viņa stāv un acis kvēlot kvēl,
Tad pēkšņi kļuva man tik ļoti viņas žēl.
Es durvis atvēru,to iekšā ielaidu,
Pie sevis pieglaudu un skūpstu dāvāju.
Tai augums notrīsa un skatiens izdzisa,
No mīlas karstuma tā pēkšni izkusa.
Tu lūdzu piedod man,ak skaistā sniegbaltīt,
Ka mierā neļāvu tev dzīvi pavadīt...
(22.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
