|
|
 |
|
|
|
|
| | Tas klusums... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tas klusums bija svēts
Kā bērna acīs Saule,
Kad gaismai godu devām
Un mieru kritušo kauliem.
Asiņu sarkanais lauks
Un baltās upes vija
Pēc mūsu balsīm sauc
Gan šķiroties, gan mijā.
Lai apjaustu, kas vieno
Taisnīgos un meļus,
Man miljons daļās sīkās
Un sejās jāsašķeļas.
Tas klusums būs vēl svēts,
Jaunas sāpes jau vāliem veļas,
Pret ļaunāko naidnieku - naudu
Un vietējiem bendēm ceļas. (21.03.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1216
Kopā:6662326
|
|
|
|