|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tas klusums... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tas klusums bija svēts
Kā bērna acīs Saule,
Kad gaismai godu devām
Un mieru kritušo kauliem.
Asiņu sarkanais lauks
Un baltās upes vija
Pēc mūsu balsīm sauc
Gan šķiroties, gan mijā.
Lai apjaustu, kas vieno
Taisnīgos un meļus,
Man miljons daļās sīkās
Un sejās jāsašķeļas.
Tas klusums būs vēl svēts,
Jaunas sāpes jau vāliem veļas,
Pret ļaunāko naidnieku - naudu
Un vietējiem bendēm ceļas.
(21.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1854
Kopā:7234691
|
| |
| |
|
Autori
